Laulāto Tikšanās garīgums

Laulāto Tikšanās garīgums ir Dialogs kā dzīves ceļš uz svētumu. Darba metodes, balstītas uz ikdienas dzīves pieredzi, atsaucas vienlīdz kā uz psiholoģijas sasniegumiem, tā uz Baznīcas mācību. Dialogu saprotam kā sarunu patiesībā un mīlestībā, ko veic vīrs un sieva, lai satiktos viens ar otru un ar Dievu. Pieņemot sv.Akvīnas Toma tēzi, ka "žēlastība būvē uz dabas", Laulāto Tikšanās liela nozīme tiek veltīta jūtu, psihisko vajadzību un citu personas dabīgo raksturīpašību iepazīšanai, kas tiek saprastas kā dāvana un uzdevums.

Starppersonu komunikācijas psiholoģijas pamati, Laulāto Tikšanās uztverē palīdz dzīvot atbilstoši Dieva un tuvāk mīlestības baušļiem. Īpaša nozīme Laulāto Tikšanās garīgumā ir "dialoga principu" lietošanai: uzklausīšana pirms runāšanas, dalīšanās pirms diskutēšanas un saprašana pirms vērtēšanas, un pāri visam piedošana. Šie principi attiecas tāpat uz saiti ar Dievu, skar lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanas veidu, sirdsapziņas izmeklēšanu, dzīves Dieva priekšā veida atpazīšanu. Dialogs piedāvāts "rociņās staigājošiem" un saderinātajiem Iemīlējušos vakaru laikā palīdz viņiem pieņemt nobriedušus lēmumus par savas nākošās laulības tēmu un sagatavoties sakramentālās saites noslēgšanai. Pievēršot uzmanību dialogam kā universālam komunikācijas veidam, Laulāto Tikšanās piedāvā atsevišķu programmu priesteriem, semināristiem un konsekrētajām personām.

Garīgums - kā tas visbiežāk tiek saprasts teoloģijā - ir dzīves veids, kas tiecas uz vienotību ar Dievu. Šī garīguma ceļš Laulāto Tikšanās ir dialogs, iepazīts un pieņemts kā Dieva dāvana. Dialogu saprotam kā sarunu patiesībā un mīlestībā, kas ved uz personu satikšanos. Satikšanos saprotam identiski kā personu komūniju (communio personarum). Dialogs tiek piedāvāts vīram un sievai visos Laulāto Tikšanās formācijas etapos. Tas tiek vadīts caur viņiem divatā, un tikai divatā, apzinoties Dieva klātbūtni. Dialogā atklājas nepārprotams mīlestības spēks, kas dāvāts laulātajam pārim caur laulības Sakramentu.

Dialogs, kas tiek piedāvāts nedēļas nogales rekolekcijās, pirmām kārtām ir kā vislabākā sevis paša un vienam otra iepazīšana laulībā. Šādā veidā var nonākt līdz konkrētu problēmu atrisināšanai. Tam jāpalīdz nonākt pie lielākas savstarpējās akceptācijas, pie lielākas vēlēšanās uzticēties un saprast laulāto draugu. Akceptējam ne ārējo izskatu vai grēkus, bet cilvēku, kurš pārdzīvo savu kontaktu ar Dievu, ar laulāto draugu un ar citiem cilvēkiem tikai sev raksturīgā veidā.

Laulāto Tikšanās darbu iedvesmo pārliecība, ka vīra un sievas dabiskās saites atjaunošana labvēlīgi ietekmē viņu pārdabiskās saites atjaunošanos. Tādēļ arī daba metodes, balstītas un ikdienas dzīves pieredzi, tāpat atsaucas arī uz psiholoģijas sasniegumiem, kā arī Baznīcas mācību (skat. Statūti Art.11). Svarīga loma ir izvēlētajiem starppersonu komunikācijas psiholoģijas pamatiem. Pieņemot sv.Toma tēzi, ka „žēlastība būvē uz dabas", Laulāto Tikšanās lielu nozīmi piešķir jūtu, psihisko vajadzību un citu dabisko personas iezīmju iepazīšanai, kas tiek uztvertas kā dāvana un uzdevums. Dialoga dāvana ievada laulību ceļā uz svētumu.

Vislabākais Meistars un skolotājs šai ceļā ir Jēzus. Mums Viņam jāseko. Ja dialogs atjauno mūsos tādu dzīvi, uz kuru mūs aicina Jēzus, tad dialogs kļūst par ceļu, patiesību un dzīvību pēc tā Ceļa, Patiesības un Dzīvības parauga, kāds ir Jēzus (J 14,6). Ar šo atzinumu saskan vīra un sievas mīlestības un Kristus un Baznīcas mīlestības salīdzinājums sv.Pāvila vēstulēs. Ja veicam dialogu ar Jēzu, bet Viņš mūs iemīlēja, ko esam spējīgi pieņemt tieši pateicoties dialogam ar Viņu, tad vīra un sievas dialogam vajadzētu būt veiktam mīlestībā, kuras paraugs ir Kristus un Baznīcas mīlestība (Ef 4,21-33)

Vīra un sievas mīlestības salīdzinājums ar Kristus un Baznīcas mīlestību ir pamats laulības Sakramenta definīcijai. Šādā veidā Laulāto Tikšanās caur dialogu vada uz laulības Sakramenta būtības atjaunošanu.

Laulāto Tikšanās garīgumā īpaša nozīme ir „dialoga principiem":
- klausīšanās pār runāšanu,
- dalīšanās pār diskutēšanu,
- saprašana pār vērtēšanu
- un pāri visam piedošana.

Šie principi ir visu Laulāto Tikšanās darba formu pamatā. Tie attiecas tāpat uz saiti ar Dievu, skar lūgšanu, Svēto Rakstu lasīšanas veidu, sirdsapziņas izmeklēšanu, kā arī ikdienas lēmumu apzināšanos, dzīvi Dieva priekšā. Dialoga principi, piedāvāti „rociņās staigājošajiem" un saderinātajiem, palīdz viņiem pieņemt nobriedušus lēmumus attiecībā uz nākotnes laulību un sagatavoties laulības sakramenta saņemšanai. Laulāto Tikšanās piedāvā atsevišķu programmu priesteriem, klēriķiem un konsekrētajām personām. Galvenā nozīme visās darba formās ir laulāto pāru un priestera dialogu liecībai.

Šos pašus principus piedāvājam plašāk, visās ģimenes kontaktu plaknēs, un tāpat animatoru vidē, profesionālajā darbā, kontaktos ar citu ticību pārstāvjiem, neticīgajiem utt.

Dialoga principi, saistībā ar izvēlētajiem starppersonu komunikācijas elementiem, atvērti uz dalīšanos mīlestībā, ir ceļš, kā pilnīgāk izpildīt Dieva un tuvāko mīlestības likumu. Citiem vārdiem, Laulāto Tikšanās garīgums norāda uz dialogu kā šī vislielākā baušļa izpildes ceļu.